Vidzemnieku sētās, jeb kā tās dēvēja senatnē – ciematos, bija daudz ēku – dzīvojamā māja, kūts, stallis, varākas klētiņas, pirts, namiņš ( vārāmais namiņš jeb vasaras virtue) un maltuve. Visas tās apvienoja neregulārs pagalms, pār kuru stīdza kāju iemītās taciņas. Sētsvidu it kā sadalīja kāds lapu koks vai krūms, un arī ak. Vidzemes vidienes apvidos pār sētu dominēja platspārnu rija, bet Ziemeļvidzemes dzīvojamās rijas stāvs norobežoja vienu pagalma malu.
Ēkas tāpat kā citviet Austrumlatvijā celtas no apaļkokiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Vairumam ēku četrslīpju jumti, segti ar salmiem vai niedrēm. Vidzemnieku sētā salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem ir vairāk ēku, jo gandrīz ikvienai dzīves un saimniecības vajadzībai celta atsevišķa ēka.…
