Darbā aplūkoti tiesību filozofijas pirmsākumi Senajā Grieķijā un Romā, analizējot nozīmīgāko domātāju — Likurga, Solona, Sokrāta, Platona, Aristoteļa, Cicerona, Senekas un citu — uzskatus par tiesībām, valsti, taisnīgumu un sabiedrības organizāciju.
Īpaša uzmanība pievērsta dabisko tiesību un vienlīdzības izpratnei, dažādām valsts pārvaldes formām, pilsoņu lomai, taisnīguma veidiem un likuma nozīmei sabiedrībā. Darbā apskatīta arī stoicisma ietekme uz priekšstatiem par cilvēka brīvību, likteni un cilvēku savstarpējo vienlīdzību.
