Grāmatvedības kontu sistēma. Divkāršais ieraksts un kontu korespondence. Bilances aktīva kontu novērtējums un kalkulācija

Saimniecisko darījumu reģistrēšanai starpposmā starp bilanču sastādīšanu izmanto īpašas tabulas – kontus. Grāmatvedības konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei. Katrā kontā apvieno pēc ekonomiskās būtības vienveidīgus saimnieciskos līdzekļus, to avotus vai saimnieciskās operācijas. Neatkarīgi no tā, kāds ir konta iekārtojums, tam ir divas puses - konta kreiso pusi sauc par debetu, bet labo par kredītu. Atverot kontu, tajā ieraksta atlikumu uz perioda sākumu, pārnesot iepriekšējā perioda beigu atlikumu. Šo atlikumu sauc par sākuma saldo(S.s.). Perioda laikā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus kontu D un K pusē. Perioda beigās saskaita apgrozījumu D un K un aprēķina atlikumu vai beigu saldo (S.b.). Konta palielinājuma vai samazinājuma summu pārskata periodā sauc par konta apgrozījumu. Atkarībā no atspoguļojamo uzskaites objektu veida, kontus iedala aktīva un pasīva kontos.1
Aktīva kontos uzskaita uzņēmuma saimnieciskos līdzekļus –aktīvus. Šajos kontos saldo vienmēr ieraksta debetā, līdzekļu palielinājumu – arī debetā, bet samazinājumu kredītā.
Pēc uzskaites detalizācijas pakāpes kontus iedala sintētiskos un analītiskos kontos. Kontus, kuros atspoguļota vispārējā informācija par uzņēmuma līdzekļiem un to veidošanās avotiem tikai naudas izteiksmē un saskaņā ar bilances posteņiem, sauc par sintētiskiem kontiem. Sintētisko kontu atlikumus pārnes bilancē. Savukārt analītiskie konti detalizē jeb sadala sintētiskos kontus atsevišķos sīkākos kontos, tādējādi parādot sintētisko kontu sastāvdaļas. Analītiskajos kontos atspoguļo uzskaites objektus naudas un naturālos mērītājos. Tādējādi uzskaiti sintētiskajos kontos sauc par sintētisko uzskaiti un analītiskajos kontos – par analītisko uzskaiti. Sintētiskā un analītiskā uzskaite papildina viena otru un starp tām pastāv noteikta sakarība. Ja nepieciešami vispārināti dati, tos ņem no sintētiskās uzskaites, bet, ja vajadzīga sīkāk detalizēti dati, tos iegūst no analītiskās uzskaites. Šīs uzskaites kārto paralēli – ierakstus vispirms izdara sintētiskajos kontos un tad tos detalizē analītiskajos kontos. Tādējādi pārskata perioda beigās, sastādot bilanci, noteikti jāsalīdzina sintētisko un analītisko kontu ieraksti. …