-
Aušana vecās derības laikmetā un kultūrvidē
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | VISPĀRĪGS IESKATS PAR AUŠANU | 4 |
| 1.1. | Aušanas piederumi | 4 |
| 1.2. | Aušanas praktiskais piemērs | 5 |
| 2. | AUŠANAS DIEVIŠĶĀ IZCELSME | 7 |
| 2.1. | Mītu un seno tekstu liecības par dievību | 7 |
| 2.2. | Pirmā dzelzs laikmeta liecības | 8 |
| 3. | AUŠANA VECĀS DERĪBAS TEKSTU KONTKESTĀ | 9 |
| SECINĀJUMI | 10 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 11 |
SECINĀJUMI
• Kopumā aušana bija sieviešu nodarbošanās, ko ir jāspēj katrai pilnvērtīgai sievietei izdarīt, lai nodrošinātu savu saimniecību ar apģērbu un drēbi kā tādu. Sievietes kopīgi veica vērpšanu, lai būtu pietiekami pavedienu priekš apģērbu izveides.
• Aušanas nodarbei bija arī dievišķa aizbildne, kuru senās Izraēlas laikā nedrīkstēja pielūgt, kad jau senajai Izraēlai bija karaļu laiks un iespējams bija ekonomiskākas prioritātes, jo audēju sektas tempļos apģērbus auda daudz priekš dievības Ašēras statujas tēla un priesterīguma vajadzībām. Bija audumi daudz vajadzīgi pašiem
cilvēkiem kā tādiem.
• Ašēras tēls iespējams bija aizgūts no Mezopotāmijas audēju dievības Uttu.
• Arheoloģiskajos izrakumos tika atrasti daudz audēju steļļu darba rīku un detaļu, kas tika datēti ar pirmo dzels laikmetu, kad arī senajā Izraēlā bija karaļu laiks, kas visus kultus apspieda.
• Aušana vecās derības tekstos tika pieminēta kā meistara darbs un ir svētīgi tie, kuri to dara ar talantu. Vecās derības tekstos aušanas darbības ļoti daudz izmanto metaforiskos salīdzinājumos, jo tāda amata veids bija katrai sievietei obligāts, gan vienkāršās tautas,
gan augstmaņu.
…
Vecās derības kultūrvidē cilvēki dzīvoja lielās ģimenēs, jo visa ģimene bija kā komanda, kas uzturēja gan aitu ganības, gan mājas saimniecību, gan dārza darbus. Ko paši izaudzēja, to arī pārsvarā apēda. Ar aušanu ir līdzīgi, ka ģimenes sievietes gan vērpj pavedienus, lai vēlāk pašas saaustu ko vilkt mugurā, izmanot maisiem, dzīvesvietas paklājiem, aizkariem utml. Lai visur viss izdotos, gluži kā senlatvieši visu darīja ar bijību un pielūdz kādu spēku, lai izdotos mājas darbi, ganības vai kas cits, lai arī senajā Izraēlā plaši atzina tikai Jahves viendievību. Šī referāta mērķis ir tuvāk papētīt, kādi bija senās Izraēlas vai tai līdzīgas kultūras aušanas darba rīkus, aušanas praksi, iespējams, pat kāda sena dievību un kopumā, kā vecās derības tekstos parādās pats vārds aušana kā tāda.
PDF formāts.
