Viena no vispretrunīgāk vērtātajām Lielās franču revolūcijas personām ir karalis Luijs XVI (Louis-Auguste). No vienas puses tauta viņu saistīja ar nodevīgu rīcību,sazvārestībām un sauca par „pēdējo Luiju“, taču mūsdienās vairāki vēsturnieki pauž viedokli, ka Luijs nebija radīts karaļa lomai, arī es pievienojos viņu viedoklim. Šī nesagatavotība karaļa tronim ir fakts, jo sākumā viņa vecāki par nākamo karali audzināja vecāko, simpātiskāko Luiju. Bet, kad vecākais Luijs nomira, vecāki bija tik pārņemti ar sērošanu, ka aizmirsa jaunākajam iemācīt vajadzīgo vēl pirms savas nāves. Bērnībā viņš sevi pierādīja dažādās zinātnēs, īpaši viņam patika latīņu valoda, ģeogrāfija, astronomija un medības. Manuprāt, Luijs XVI bija cilvēks ar ļoti bagātīgu emocionālo pasauli(piem., Marijas Antuanetes un viņa tuvošanās prasīja ļoti ilgu laiku tieši no Luija puses), kurš nebija labs līderis, bet bija vairāk piemērots vientulīgam, ar inteliģenci saistītam darbam, ar to es domāju grāmatu rakstīšanu, vēstures pētīšanu, tehniku. Luijs XVI atradās neapskaužamā situācijā jau varas sākumā, jo valsts jau bija „nolaista” – samazinājusies rūpniecība angļu lēto preču dēļ, pieauga bezdarbs, kā arī lielā neraža un pārtikas trūkums.…
