Personas ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem veido vienu no galvenajām izglītības mērķgrupām, jo Latvijas teritorijā visiem bēniem ir vienādas tiesības iegūt izglītību. Mūsu valsts cīnās par to, lai gan veseliem un stipriem cilvēkim, gan vājiem un atkarīgiem no citiem būtu vienāda vērtība. Visiem bērniem, gan veseliem, gan ar speciālajām vajadzībām ir tiesības augt un dzīvot pēc iespējas tādos pašos normālos apstākļos kā pārējiem sabiedrības locekļiem, neraugoties uz to, ka viņi uzturas kādā noteikta tipa iestādē.[1; 4.lpp.]
Parasti funkciju traucējumi atklājas bērnam augot. Nav svarīgi, kādi – uzreiz pamanāmi vai tikai nojaušami, agrāk vai vēlāk diagnoscēti, - visiem vecākiem tas ir šoks. Daudzos gadījumos ģimenes izmisumu naspēj kliedēt pat mīļie un tuvie cilvēki. Arī viņiem jauna realitāte ir sveša. Bet tomēr ir jāmācās dzīvi veidot no jauna, priecāties par neikdienišķiem sīkumiem, kas citiem paslīd garām nepemanīti. [2;4.lpp.] Bet kā var palīdzēt cilvēkiem ar speciālajām vajadzībām integrēties sabiedrībā?
…
