-
Cenzūra demokrātiskā Latvijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Cenzūras teorētiskie aspekti | 5 |
| 1.1. | Medijs un medija misija | 5 |
| 1.2. | Cenzūra | 6 |
| 1.3. | Latvieši un cenzūra | 7 |
| 2. | Cenzūra un mediji | 8 |
| 2.1. | Cenzūra valsts likumdošanā | 8 |
| 2.2. | Mediju ētika un pašcenzūra | 12 |
| 2.2.1. | Mediju pašcenzūra sabiedrības interesēs | 12 |
| 2.2.2. | Mediju pašcenzūra savtīgos nolūkos | 13 |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 16 |
Secinājumi
Darba autores mērķis bija iegūt vispārīgu priekšstatu par cenzūras iespējamību un realitāti Latvijā un, vadoties pēc apkopotās informācijas, secinājumi ir šādi –
1. Valsts varai vairs nav iespēju atklāti cenzēt mediju saturu, tas ir aizliegts ar likumu.
2. Ir iespējams censties interpretēt likumus savā labā, ja rodas konflikts ar plašsaziņas līdzekli vai atsevišķu tā darbinieku, jo LR likumdošana (vismaz uz medijiem attiecinātie likuma panti) nav pilnīgi un pieļauj šādus centienus.
3. Aktuāla problēma ir mediju pašcenzūra, ko veic mediju vadītāji vai žurnālisti. Šis cenzūras veids ir grūtāk atklājams un pierādāms.
4. Mediju pašcenzūra var tikt veikta sabiedrības dēļ, jo mūsdienu informācijas vide ir tik tālu attīstījusies (vai degradējusies), ka tiek pasniegts pārāk daudz liekas vai pat kaitīgas informācijas.
5. Mediju pašcenzūra var tikt veikta arī no mediju vadītāja vai žurnālista puses savtīgu nolūku vārdā - saņemot materiālu atlīdzību no ieinteresētas personas kādas informācijas publiskošanai vai gluži otrādi – tās noslēpšanai.
6. Mediju pašcenzūru iespējams kontrolēt vairāk pievēršot uzmanību vienotu valsts mediju ētikas standartu izstrādei un ievērošanas kontrolei.
…
