Šī poēma ir didaktiska (t.i. pamācoša) poēma, kura māca, kā dzīvot, ko darīt un kā strādāt. Tā nestāsta par Grieķijas seno pagātni, kā arī par laikmetu, kad tas notiek, bet gan par tagadni par vienkāršo zemnieku dzīvi un darbu. Šajā darbā jūtama autora personība, kā arī viņa domas, uzskati un autora pārliecība.
Hēsiods ir pirmā vēsturiskā persona grieķu literatūrā, kurš dzīvojis apmēram 8. un 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Par Hēsiodu ir saglabājušās ziņas gan citu autoru, gan paša dzejnieka darbos. Beotija toreiz bija ekonomiski atpalicis Grieķijas novads ar ļoti vāju attīstītu lauksaimniecību. Šī novada iedzīvotāji bija vienkārši zemnieki un gani. Viņu dzīve bija smaga cīņa par eksistenci. Hēsiods pats būdams zemnieks, labi pazina zemnieku dzīves grūtības. Viņš redzēja netaisnību ko cieš vienkāršais zemnieks. Šim tematam arī veltīta poēma „Darbi un dienas”. Dzejnieks uzņēmās ļoti atbildīgu pienākumu — stāstīt par tagadni; to mācījušas viņam mūzas.
Poēmā „Darbi un dienas” dzejnieks pamāca brāli Persu, kas tiesājies ar dzejnieku mantojuma dēļ un kas, uzvarējis ar „basileju – liekēžu” palīdzību, tomēr bagāts nav kļuvis. Tas bija viens no pamatiem, kāpēc dzejnieks runāja par taisnīgu un krietnu dzīvi, brīdināt no netaisnības. Autora viens no ieteikumiem bija meklēt labklājību darbā. Poēma tālu pārsniedz personiskos motīvus un stāsta par nopietniem sociāliem un ētikas jautājumiem.
…
