1.izglītības uzdevumi un tās svarīgākās iezīmes 21. gadsimtā
1.1.nākotnes izglītības uzdevumi un principi UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojumā
cilvēki spēs izmantot visas mūžizglītības iespējas tikai tad, ja būs ieguvuši fundamentālu pamatizglītību. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai skola veidotu vēlēšanos mācīties un spēju gūt prieku no mācīšanās, prasmi mācīties un zinātkāri.
Skolas nozīme ir neapstrīdama – ne ar ko nevar aizstāt skolotāja un skolēna attiecības, kas balstās uz skolotāja autoritāti un attīstās, ievērojot savstarpējo sapratni. Skolotājs ir atbildīgs par to. Lai skolēns apgūtu zināšanas, kuras cilvēce ir uzkrājusi par sevi un dabu, un par visu svarīgāko, ko tā ir radījusi un izgudrojusi savas attīstības gaitā. Taču nākotnes skatījumā skolas virsuzdevums ir iemācīt skolēniem prasmi mācīties, lai viņi varētu patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas kļūst aktuālas turpmākajā dzīvē.
Fundamentālie mācīšanas veidi – tie ir mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties dzīvot kopā un mācīties būt. Bez šaubām šie 4 zināšanu apguves veidi saskaras, pārklājas un mijiedarbojas cits ar citu, tas ir vienots veselums.
Komisija uzsver, ka jebkurā organizētā mācīšanās procesā vienāda uzmanība ir jāvelta ikvienam no 4iem iepriekšminētajiem pilāriem, lai izglītības procesā tiktu iegūta vispusīga dzīves pieredze, veidojot gan izpratni, gan uzticību. Izglītībai vienlaikus jāatbilst gan indivīda, gan sabiedrības interesēm.…
