Makroekonomiskās politikas debašu pamatvirzieni: Vai politikai jābūt aktīvai vai pasīvai?; politikas ieviešanas novirzes un efekti; politikas ignorance, uzticamība, racionāli paredzējumi un prognozēšana; vai politikai jābūt noteiktai ar likumu vai diskrētai?; likumi monetārai politikai; likumi fiskālai politikai.
Aktīva vai pasīva politika? Aktīvas politikas aizstāvju (V. Martins) pamatargumenti: tirgus mehānisms noteiktās situācijas nedarbojas pietiekami labi; politikas instrumenti jāizmanto sociālo un reģionālo disproporciju novēršanai. Pasīvas politikas aizstāvju (M. Frīdmans) pamatargumenti: politikas veidotājiem ir nepilnīgs priekšstats par reālo ekonomisko situāciju, nepietiekama izpratne un subjektīvisms lēmumu pieņemšanas procesa; tiek izjaukts tirgus ekonomikas pašregulējošais mehānisms, tādējādi vēl vairāk pasliktinot esošo situāciju; pastiprinās nenoteiktība un neprognozējamība par valdības iespējamo rīcību nākotnē.
Politikas ieviešanas novirzes un efekts. Pastāv stabilizācijas politikas divas novirzes: 1)Iekšēja novirze – laika intervāls starp ekonomikas šoka konstatāciju un pret to vērstas politikas darbības uzsākšanu;2) ārēja novirze – laika intervāls starp politikas uzsākšanu un tās faktisko ietekmi uz ekonomiku; fiskālai politikai ir liela iekšējā novirze, jo izmaiņas nodokļu sistēmā un valsts budžeta likumdošanā prasa ilgu saskaņošanas un apstiprināšanas periodu; monetārai politikai ir liela ārējā novirze, jo tā izpaužas caur procentu likmju izmaiņām, kas savukārt ietekmē investīcijas, kuras plāno ilgu laiku uz priekšu un reālu efektu dod tikai pēc to realizācijas.…
