Līdz ~ 800.gs. Islande bijusi neapdzīvota, taču pirmie nostāsti par šīs salas pastāvēšanu zināmi jau kopš 330.g. pirms Kristus, kad, lai noskaidrotu, cik tālu ir pasaules mala, ceļotājs Piteass no Marseļas devies jūrā.
Pirmo ģeogrāfisko dokumentu, kas apraksta ziemeļu jūras, sarakstījis īru mūks Dikjuls (Dicuil). Tajā aprakstītas intervijas ar īru mūkiem, kuri dzīvojuši vientuļajā salā, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Islande. Īru mūki salu pameta drīz pēc tam, kad Islandi ap 900.g. sāka apdzīvot vikingi.
Iespējams, ka vikingi par Islandes esamību uzzinājuši no īru mūkiem, taču pirmo vikingu nokļūšana salā bijusi nejaušība. Katrs no “atklājējiem” salai devis savu nosaukumu. Pazīstamākie nostāsti vēsta par norvēģu vikingu Nadodu, zviedru vikingu Gardaru, bet nosaukumu Islande devis norvēģu vikings Hrafna – Floki.…
