Vērtējums:
Publicēts: 28.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Pīkfloumetrija', 1.
  • Referāts 'Pīkfloumetrija', 2.
  • Referāts 'Pīkfloumetrija', 3.
  • Referāts 'Pīkfloumetrija', 4.
  • Referāts 'Pīkfloumetrija', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Pīkfloumetrija

Pīkfloumetrija – izelpas maksimumplūsma (PEF – peak expiratory flow rate) mērīšana. Mērvienība - litri minūtes laikā. Tā ir maksimālā momentānā gaisa plūsma, kuru pacients sasniedz forsētā izelpā pēc pilnas ieelpas.
Pīkfloumetriju izmanto, lai raksturotu lielo elpceļu caurlaidību, to obstrukcijas (sašaurinājuma) pakāpi, elpceļu caurlaidības diennakts svārstību amplitūdas, plaušu slimību dinamiku un ārstēšanas efektivitāti. Šī metode ārstam palīdz diagnosticēt bronhiālo astmu, novērtēt astmas lēkmju/uzliesmojuma smagumu, kā arī precizēt bronhiālās astmas pacientam lēkmes profilaksei nepieciešamo medikamentu devu un ārstēšanas efektu. Pacientam pīkfloumetrija palīdz konstatēt bronhiālās astmas lēkmes draudus vairākas stundas, pat – dienas pirms klepus un slāpšanas sākuma, kas dod iespēju savlaicīgi un efektīvi lietot medikamentus, kā arī parāda ārstēšanā izmantojamā medikamenta nepieciešamību.
Pīkfloumetrs ir kārbiņa ar caurulīti, kurā ir jāpūš, uz kārbiņas ir iedaļas, kas atbilst izpūšamā gaisa ātrumam.
Ārsts iemāca pacientam pareizi veikt izmeklēšanu. Mērījumus veic vienā un tajā pašā ķermeņa stāvoklī (sēdus, guļus vai stāvus). Pacients pīkfloumetriju visbiežāk veic 2-3 reizes dienā, no rīta un vakarā, pirms un pēc bronhodilatatora lietošanas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants