Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties.
Atkarībā no intensitātes, stresa var sniegt arī pozitīvu, motivējošu un negatīvu ietekmi uz darbību – distress pat līdz pilnīgai dezorganizācijai. Tāpēc jebkuras darbības optimizācijā ir jāiekļaujas mēra pieņemšanas komplekss, kas brīdinātu par stresa parādīšanās iemesliem. Bez tam mēs varam iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Galvenais - nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt cilvēka veselībai. Cilvēks var iemācīties atpazīt stresu, tā cēloņus un ar pašregulācijas metodēm iemācīties tikt ar to galā patstāvīgi.
Es lasu lekcijas par stresu un arī šobrīd piedalos seminārā – treningā „Posttraumatiskā stresa sindroms”. Saviem klausītājiem es saku, ka viņiem ir jāzina, kas ir stress, kā to atpazīt un zināt ko pašiem darīt stresa situācijā. Kā palīdzēt sev un citiem, kādas pašregulācijas metodes pielietot, lai tiktu galā ar stresu tā, lai tas nekļūst par iemeslu personības izmaiņām vai veselības problēmām.
Mans darba mērķis ir:
izanalizēt literatūras avotus par intervijas stresu un tā pārvarēšanas metodēm, kā arī sniegt secinājumus.
Uzdevumi:
1) teorētiski analizēt literatūras avotus par stresu un tā pārvarēšanas metodēm;
2) pamatojoties uz teorētiskās analīzes laikā gūto informāciju sniegt secinājumus.…
