Papīra naudu, kurai ir preces (visdrīzāk zelta vai sudraba) segums, 19. gs. ekonomists Viljams Stenlijs Dževonss izšķīra atsevišķā kategorijā, ko viņš sauca par "reprezentatīvu naudu".[1] Šādā naudā banknotes faktiski var uzskatīt par sertifikātiem, kas apliecina to turētāju īpašumtiesības uz zeltu vai sudrabu, kas tās sedz.
Pirmās Republikas latu pēc šīs klasifikācijas varētu uzskatīt par reprezentatīvu naudu. …
