Pircēju rīcības motīvu izpēte, izmantojot vienaldzības līknes, balstāš uz daudziem vienkāršojumiem. Tā pieņemam, ka pircējs no dažādiiem patēriņa groziem izvēlas tādu, kas sastāv tikai no divām precēm dažādā skaitliskā kombinācijā. Patēriņā groza variantus atspoguļo piemērs 1.tabulā. Patēriņa groza reālais saturs var būt pārtika un apģērbs, gaļa un dārzeņi, aboli un apelsīni, tūkstošīen citu dažādu kombināciju. 1. Tabulā preces A un preces B skaitlisko variantu galvenā īpatnība ir tā, ka visu piecu kombināciju kopējais derīgums ir pilnīgi vienāds, t.i., ievērojot preces A un preces B iazstāšanas iespēju, tās vienādā mērā apmierina patērētāja vajadzības. Šī iemesla dēļ pircēji nevienai preču kombinācijai nedod priekšroku. Tas dod tiesības runāt par pircēju vienaldzību, pērkot preces A un preces B 1.tabulā minētajās proporcijās. Ja 1.tabulas dati tiek attēloti grafiski, tad veidojas vienaldzības līkne .
Lai izveidotu budžeta līniju, pieņemam, ka pircējs atbilstoši sava ienākuma lielumam no lielā preču klāsta ivēlas tikai divas preces – preci A un preciB, kas ietilpst patēriņa grozā. Preces A cena līdzinās 10 latiem, preces B cena – 15 latiem, bet pircēja ienākums iegādei – 600 latiem. Piemēram, 3. Variantā salīdzinājumā ar 2. Variantu redzam, ka pircējam jāatsakās no preces A 15 vienībām, lai iegādātos papildus preces B 10 vienības. Kas var novirzīt budžeta līniju pa labi vai pa kreisi? Atbilde ir tikai viena – pircēja budžeta lieluma izmaiņas.
…
