komentārs
Iesākumā ir vērts pastāstīt par saviem personīgajiem sapņojumiem, kas rodas, palasot Vitgenšteina tekstus pirms gulētiešanas. Mana zemapziņa transformējusi lingvistiskās spēles par priekšā sēdošu kungu, kurš rāda labās rokas rādītājpirkstu. Tad viņš vairākas reizes pirkstu pakustina, saka, ka no tā izdalās cukurs un to sauc par KORELĀCIJU. Viņš vairākas reizes atkārto vienu un to pašu. Vārds, kas, pamostoties, visu rītu mani vajā, ir šī „korelācija”. Vai apzīmējums ir arī attēls, vai attēls ir apzīmējums, un ko nozīmē tas, ka „(..)cilvēks priekšstatot vai priekšstatīšanas vietā zīmē kaut ko”. Vai priekšstats ir aizvietojams, sniedzot vārdisku aprakstu – tas ir Vitgenšteina darba lauks. „Filosofisko pētījumu” teksts teoretizē, analizējot gluži prozaiskus piemērus. Jo biežāk ikdienā sastopami ir Vitgenšteina pētījumu objekti(izteicieni, vārdu spēles), jo lielāku iespaidu teksts uz mums atstāj.
…
