Šajā darbā tiek parādītas cilvēkā mītošās divas dabas vai savas īstās būtības un vietas meklējumi. Pasakas beigās ievijas mīlestības tēma: mīlestība gan pret bērnu, gan pret vīru. Galvenā varone izjūt vajadzību pēc jaunās, mīlestības pilnās dzīves, ne pēc savas iepriekšējās, greznās, bezrūpīgās dzīves sev. Mīlestības tēmu papildina izaugsmes motīvs, kur cilvēks izjūt vajadzību pēc savas ģimenes un vēlmi rūpēties par to.
Ieraugot savas māsas, viņai rodas iespēja atgriezties pie savas iepriekšējās dzīves. Viņa ir izvēles priekšā aizlidot vai palikt. Tā ir kā izvēles problēma. Autors ar to vēlas parādīt, ka ne tikai viņas dzīvē, bet visiem mums reiz nākas izdarīt izvēli. Galvenais ir sajust kā tu jūties attiecīgajā vidē un izejot no šīm izjūtām, pieņemt lēmumu.
Darbs ir uzrakstīts trešās personas tagadnes formā, no autora skata punkta kā pārstāsts. Autors pārstāsta konkrētu laika posmu, kuru galvenā varone izdzīvoja. Laiku, ko viņa pavadīja kopā ar māsām un laiku, ko viņa bija pavadījusi kopā ar savu ģimeni.…
