Pirmā daļa.
Ar loģiskiem spriedumiem tiek secināts, ka pastāv tikai viena substance = Dievs (= daba = universs), kas vienīgais eksistē un tiek apjēgts, veidojoties no atribūtiem (īpašības, ko prāts uztver kā būtiskas). Dieva svarīgākie (nosauktie) atribūti ir domāšana un izplatība. Substanču stāvokļi ir parādības = modi. Dieva eksistēšana = būtību. Dievs ir visu lietu cēlonis. Galība- to var ierobežot cita tādas pašas iedabas lieta.
Dievs ir absolūti bezgalīga esamība, kas sevī neietver ierobežojumus un noliegumus, sastāvot no bezgalīgi daudziem atribūtiem.
Ir bezgalīgā substance un galīgie modi (pasaule, cilvēks). Atšķirība- radošā daba un radītā daba.
Otrā daļa.
Izplatība un domāšana ir vienas substances atribūti, ko cilvēks var uztvert. Ideju kārtība un sasaiste ir tāda pati kā lietu kārtība un sasaiste.…
