Cilvēku savstarpējās mijiedarbības galvenais mērķis ir izmainīt pastāvošo situāciju. Pat cenšoties saglabāt kādu mirkli nemainīgu, cilvēks dara visu, lai mainītu un piemērotu apstākļus, no kuriem mirkļa šķietamā nemainība ir atkarīga. Attiecības vienmēr attīstās, taču daži no saskarsmes mirkļiem ir tik aizraujoši, skaisti, laimīgi, ka gribas tos apturēt, iemūžināt, saglabāt nemainīgā stāvoklī, turpretim citi ir tik pretīgi, nožēlojami vai biedējoši, ka cenšas iespiesties atmiņā paši. Tomēr abos gadījumos tās ir tikai ilūzijas – reālā saskarsme turpinās, nepārtraukti mainoties, un apturēt tās gaitu nav iespējams, tāpat kā nav iespējams apturēt upes straumi: labākajā gadījumā izveidojas aizsprosts, kas pārplūst un salūst. Daudzi cilvēki dzīvo ar ilūziju, ka attiecības vairs nemainīsies un iestājies mūžīgas laimes vai ciešanu laiks. Reālajā saskarsmē viss mainās. Tas notiek ar savstarpējās iedarbības veidu palīdzību. Iedarbības veidu mēs izvēlamies atkarībā no ļoti daudziem faktoriem – enerģijas, naudas, personības psiholoģiskajām īpašībām.
Jūsu ietekme saskarsmes partnerim var būt gan patīkama, gan nepatīkama. Tas ir atkarīgs no tā vai cilvēki vēlas iegūt jūsu draudzību vai – tieši pretēji – cenšas izvairīties no jums; vai jūsu ietekmēšanas stilā nav kādas principiālas kļūdas, kas neļauj jums saskarsmē justies pārliecinoši.
…
