Savā darbā autors mēģina rast tādu kā vispārēju cilvēka raksturojumu, analizējot galenās cilvēka iezīmes, kas to atšķir no citām dzīvām būtnēm. Grāmatas centrālā tēma ir cilvēka un kultūras attiecības, jo kultūra, kas savā būtībā ir simbolu sistēma, ir galvenā cilvēkbūtnes pazīme. Šī simbolu sistēma eksistē cilvēka prātā un izpaužas unikālā, tikai cilvekiem raksturīgā domāšanā, kas to tieši nošķir no dzīvnieku domāšanas. Dzīvniekiem ir tāda kā impulsīvā domāšana, kas atsaucas uz receptoriem, kuri, piemēram, informē, ka drīz sāsies ziema, tāpēc jāsāk gatavot pārtikas rezerves. Dzīvnieks uz šādiem impulsiem reaģē nekavējoties, tas neanalizē un neizvērtē šo informāciju, bet izpilda saprātīgu darbību kā atbildi.…
