Sabiedrības kontrole galvenokārt ir politiskās un reliģiskās varas rokās. Būtu jau labi, ja šīs varas būtu vienotas savos uzskatos, bet realitātē tās ir pat ļoti atšķirīgas. Pasaule ir liela, tautu ir daudz un katram no mums ir sava domāšana un uzskati. Lielu ļaunumu nodara alkatība un cīņa par varu, jo sabiedrības intereses paliek otrajā vietā vai vispār netiek ņemtas vērā.
Izvairīties no sociālajām problēmām, kur novedis 21. gadsimta sākums, var informatīvās un tehnoloģiskās vides izmantošana socioloģijas zinātnē, ar kā palīdzību ir iespēja kontrolēt sabiedrību. Ar tā palīdzību vajadzētu vadīt valsti, sabiedrību, veidot sabiedrisko domu. Šim nolūkam ir izveidota socioloģijas apakšnozare.
Inovatīvā socioliģija ir socioloģija, kas piemērojas apkartējās vides un sabiedrības izmaiņām. Laiks uz vietas nestāv, tas iet nepielūdzami uz priekšu. Tāpēc arī zinātnei kā tādai ir jāmainās līdzi procesiem pasaulē. Sociālo vidi pētīt un veidot secinājumus nevar ar novecojošiem paņēmieniem un metodēm. Tāpēc jāizmanto progresīvas - inovatīvas metodes.
Sociālo tehnoloģiju ieplūšana sociālās vadības praksē - tas ir savādāks sociālās dzīves organizācijas veids, atbilstošs cilvēces vajadzībām.…
