Nīče 19.gs. 2. pusē būtiski mainīja Eiropas filozofijas noskaņas, paverot vīziju par jaunu ēru, kas sekos pēc vērtību pārvērtēšanas. Klasisko filozofiju nomainīja postklasiskā. Postklasiskās domāšanas spilgta izpausme ir Nīčes izstrādātā dzīves filozofija, kas par galvenos atzīst nevis prātu, bet prātam nepakļauto, plūstošo, visaptverošo dzīvi. Nīčes filozofija veidota īpašā literāri izsmalcinātā stilā bez centieniem sistematizēt domas vai novērst pretrunas. Viņa mācības galvenie punkti ir nihilisms, visu vērtību pārvērtēšana, pārcilvēks, varasgriba un mūžīgā atgriešanās. Centrālais jautājums ir morāles kritika.
Nīče ieguva ļoti labu izglītību, viņš bija arī prasmīgs komponists un pianists. Tēvs, kurš bija mācītājs 5. paaudzē, nomira, kad Nīčem bija 5 gadi. Nīče izvēlējās studēt klasisko filozofiju, nevis teoloģiju. Viņš interesējās par mītiem, antīko kultūru, kuru salīdzināja ar esošo. Esošā kultūra ir primitīva, izsīkusi, vienīgais stimuls ir nauda un tieksme pēc labklājības. Nīčem piedāvāja profesora vietu Bāzeles universitātē, Šveicē, kad viņš pats vēl bija students. Viņš piekrita un kļuva par Šveices pilsoni. Prūsijas – Francijas karā (1869-1871) piedalījās kā sanitārs un gandrīz nomira no tīfa.…
