Strukturālais funkcionālisms redz sabiedrību kā relatīvi stabilu sistēmu, kas sastāv no dažādām sastāvdaļām, kas visas radītas cilvēka vajadzību apmierināšanai. Tādējādi dažādās kultūras iezīmes katra palīdz turpināt visas sabiedrības „organisma” funkcionēšanu. Kultūra cilvēkam palīdz apmierināt viņa bioloģiskās vajadzības (tādas kā eksistēt un vairoties), instrumentālās vajadzības (kas nodrošina viņa funkcionēšanu sabiedrībā un sabiedrības sistēmas funkcionēšanu kopumā) un pašattīstības vajadzības (realizējamas, piemēram, caur mākslu un reliģiju).
Mēs varam saskatīt, ka visās kultūrās ir kopīgi elementi, kas atšķiras vien katras kultūras izpratnē. Un tieši tādēļ funkcionālisti uzskata, ka neviens no šiem elementiem nevar tikt apskatīts izolācijā no konkrētās kultūras. Termins cultural universals (kultūras universāli) tiek attiecināts uz šādiem elementiem, kas kopīgi visām pasaules kultūrām. Kā piemēru varētu minēt ģimeni, kas visās kultūrās funkcionē, lai kontrolētu vairošanos un kultūras pamatvērtību tālāku mantošanu. Arī bēru rituāli un joki sastopami visās sabiedrībās.
Kultūras sistēmu stabilitāte sakņojas tās pamatvērtībās. Šādā veidā strukturālais funkcionālisms pauž filozofisku ideālisma mācību, ka idejas ir pamats cilvēka eksistencei. Izpaužoties daudzos ikdienas darbību aspektos, kultūras pamatvērtības sekmē visas sabiedrības locekļu saistību.…
