Par kritisko domāšanu parasti sauc disciplinētu prāta procesu, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija.
Kritiskās domāšanas pamatā ir intelektuāli kritēriji, piemēram, domāšanas skaidrība, ticamība, precizitāte, akurātums, pamatotība, nozīmīgums, pilnīgums, godīgums u.c.
Kritiskā domāšana palīdz izkopt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmi.
Mūsdienu valodas lietojumā vārds "kritisks" ir ieguvis negatīvu konotāciju jeb blakus nozīmi, taču kritiskajai domāšanai nav saistības ar negatīvismu, piemēram, centieniem kādu pazemot.
Zinātniskā skepticisma kontekstā kritiskā domāšana ietver informācijas apgūšanu un tā rezultātā nonākšanu līdz pamatotam slēdzienam vai risinājumam. Kritiskā domāšana daļēji ietver neformālo loģiku, tomēr liela daļa apsvērumu sniedzas tālāk, piemēram, novērtējot uzskatus, identificējot aizspriedumus, propagandu, pašapmānu, informācijas sagrozīšanu vai maldināšanu u.t.t. …
