Kļavas ir vasarzaļi kļavu dzimtas koki vai krūmi. Sastopama bieži jauktos mežos, gravās, strautu, upju un ezeru krastos, apstādījumos. Parastā kļava sasniedz 30 m augstumu un >4 m apkārtmēru. Augšana garumā beidzas 50 – 60 gadu vecumā. Mūža ilgums 150 - 200 gadu. Miza brūnpelēka, veciem kokiem gandrīz melna, krevjaina . Lapas staraini piecdaivainas, retāk septiņdaivainas, ar gari nosmaiļotiem daivu galiem un sirdsveida pamatu, pretējas. Ziedi zaļgandzelteni, sakopoti irdenos vairogos. Zied maijā pirms lapu plaukšanas. Auglis – spārnulis. Spārnuļi saauguši pa 2. Ienākas IX, nobirst X – XI. Koksne gaiša, spīdīga, smalkšķiedraina, blīva, labi pulējama, to izmanto galdniecībā. Parastā kļava mežā atjaunojas ar sēklām, retāk ar celmu atvasēm. Labi aug tikai auglīgās augsnēs, kur ir pietiekami daudz mitruma. Nepanes pārpurvošanos. Parastajai kļavai ir daudz kaitēkļu (>20 s.) un slimību (visvairāk izplatīta ir kļavu lapu malnkrevele). Dekor., it īpaši rudenī, kad lapas krāsojas oranždzeltenos toņos. Nozīmīgs nektāraugs. Latvijā 18 koki ir valsts aizs. Kritušas parastās kļavu lapas lieto šķiedru krāsošanai. Kļavas tā pat kā liepas un ozoli, ir raksturīgs Latvijas ainavas elements.
…
