Sokrāts bija viens no ievērojamākajiem senās Grieķijas filozofiem. Ar savām stingrajām morāles prasībām, melu un alkatības nosūtījumu Sokrāts ieguva lielu cieņu un atzinību daļā sabiedrības un to cilvēku naidu, kuru savtīgās intereses viņš bija aizskāris. Daudziem nepatika viņa atklātā valoda un drosme pretoties netaisnībai. Sokrātu apmeloja un ar nelielu tiesnešu balstu vairākumu, notiesāja uz nāvi – par jaunatnes samaitāšanu ar kaitīgajām pamācībām un gudrībām un necieņu pret dieviem.
Sokrāts attiecās no iespējas bēgt, lai parādītu, ka ievēro likumu arī tad, ja tiesas lēmums nav bijis taisnīgs. Sokrāts atvadījās no piederīgajiem un aicināja raudošos draugus ar asarām netraucēt viņa aiziešanu viņsaulē. Viņš mierīgi un bezbailīgi izdzēra bendes pasniegto indes kausu. Sokrāts nomira, līdz pēdējam brīdim saglabājot mieru un pašcieņu. Vēlāk laika biedri viņu atcerējās ar lielu atzinību un dažādi godināja.
Sokrāts sevi neuzskatīja par viszini, kurš ir gudrāks par citiem. Viņš saprata, ka cilvēka prātam ir noteiktas robežas. …
