Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka atbilstoši likumības principam kriminālsoda noteikšanas procesā ir strikti jāievēro visi tiesību normu priekšraksti, kas reglamentē šo procesu. Tā kā sods tiek piemērots konkrētai personai, kas izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu, tam ir jābūt individualizētam, jo nevar būt divu vienādu noziedzīgu nodarījumu, tāpat kā divu vienādu tos izdarījušo personu. Humānisma princips, kas ir viens no soda noteikšanas ētiskajiem principiem, prezumē cietušā, sabiedrības, valsts interešu ievērošanu no vienas puses un apsūdzētā interešu ievērošanu no otras puses.
Secinājumi:
1) Jaunākajām kriminālsodu politikas tendencēm Latvijā ir jābūt cieši saistītām ar jaunām Latvijas, Eiropas un pasaules kriminālsodu politikas nostādnēm, jaunākajiem krimināltiesību doktrināriem atzinumiem un jaunāko tiesu praksi;
2) Ar Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu tika panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā – tā tiek tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai;
3) Jaunākās izmaiņas kriminālsodu politikā veiktas ievērojot ne tikai saskaņā ar vienlīdzības principu, bet arī vadoties no tā, ka ilgtermiņā ieguvējs būs visa sabiedrība kopumā;
4) Ar sodu politikas maiņu būtiski tiek palielinātas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas;
5) Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, un Latvijai jāskatās uz šo valstu kriminālsodu sistēmas regulējumu.
…
