Lai arī šobrīd gandrīz visas Eiropas valstis vieno Eiropas Savienība, tā tas nav pastāvējis mūžīgi. Bija laiki, kad šīs valstis savā starpā šķīra nebeidzamie kari un konflikti. Vēl mūsdienās Eiropas integrācija nav sasniegusi savu augstāko iespējamo punktu. Lai aplūkotu to, kādēļ tas tā ir noticis, jāpalūkojas pagātnē un jānoskaidro Eiropas integrācijas vēsture. Tieši tādēļ šajā esejā tiks aplūkota Eiropas integrācijas idejas rašanās, kā arī pamati, uz kādiem tā balstījās.
Laika posms starp 19. gs. vidu un Otrā pasaules kara beigām parasti tiek uzskatīts kā nacionālisma un spēka politikas periods, kura noslēgums bija Pirmais pasaules karš, pēc kura neilgi sekoja arī Otrais pasaules karš.
Tikai pēc Otrā pasaules kara, apzinoties, ka nemitīgās ķildās un bailēs dzīvot nav iespējams, Eiropas nozīmīgākie un ietekmīgākie valstsvīri izteica ideju par vienotas Eiropas radīšanu, kas kalpotu kā viens no veiksmīgas Eiropas integrācijas stūrakmeņiem. Tā kā vēl joprojām pasaules un arī Eiropas valstu ja ne apvienošanos, tad vismaz miera pasludināšanu, kavēja nemitīgie kari, ideja par integrāciju bija diezgan sapņaina un nereāla. …
