Lēcas

Caurspīdīgu ķermeni, kas norobežots ar divām sfēriskam vir­smām, sauc par lēcu.
Lēcu veidi. Lēca var būt norobežota ar divām izliektam sfēris­kām virsmām (abpusēji izliekta lēca, 1. zīm. a), izliektu sfērisku virsmu un plakni (vienpusēji izliekta lēca, 1. zīm. b), izliektu un ieliektu sfērisku virsmu (ieliekti izliekta lēca, 1. zīm. c). Šīm lēcām vidusdaļa ir biezāka nekā malas, un tās visas sauc par izliektāmlēcām.
Lēcas, kurām vidusdaļa ir plānāka nekā malas, sauc par ieliektām lēcām. 2. zīmējumā parādīti trīs ieliekto lecu veidi: abpusēji ieliekta (a), vienpusēji ieliekta (b) un izliekti ieliekta lēca (c).
Plāna lēca. Apskatīsim vienkāršāko gadījumu, kad lēcas bie­zums l = AB ir neievērojami mazs salīdzinājumā ar virsmu rādiusiem R1 un R2 (3. zīm.) un priekšmeta attālumu no lēcas. Tādu lecu sauc par plānu lecu.
Punkti A un B — sfērisko segmentu virsotnes — plānā lēcā atrodas tik tuvu viens pie otra, ka tos var pieņemt par vienu punktu, kuru sauc par lēcas optisko centru un apzīmē ar burtu O. Gaismas stars, kas iet caur lēcas optisko centru, netiek lauzts.
Taisni O102, kas iet caur to sfērisko virsmu centriem, kuras norobežo lēcu, sauc par lēcas galveno optisko asi. Plānas lēcas galvenā optiskā ass iet caur tās optisko centru. Jebkuru citu taisni, kas iet caur optisko centru, sauc par optisko blakusa s i (4. zīm.).
Attēls lēcā. Lēca līdzīgi plakanam spogulim dod gaismas avotu attēlus. Tas nozīmē, ka gaisma, kas nāk no priekšmeta kāda (gaismas avota) punkta, pēc laušanas lēcā no jauna saiet vienā punktā (attēls) neatkarīgi no tā, caur kuru lēcas daļu stari ir izgājuši. Ja stari, izejot no lēcas, tiek sakopoti, tad tie veido reālu attēlu. Turpretī, ja lēcai cauri izgājušie stari ir izklīstoši, tad vienā punktā krustojas nevis paši stari, bet tikai to turpinājumi. Tad attēls ir šķietams. To var novērot tieši ar acīm vai arī izmantojot optiskas ierīces.
Savacejleca. Lēcas parasti izgatavo no stikla. Izliektās lēcas ir savācējlēcas. Jebkuru savācējlēcu shematiski var attēlot kā stikla prizmu kopumu (5. zīm.). Gaisā katra prizma noliec starus virzienā uz prizmas šķērsgriezuma pamatu. Visi stari, kas iet caur lēcu, novirzās uz tās galvenās optiskās ass pusi.
Izkliedētājlēca. Ieliektas lēcas parasti ir izkliedētājlēcas. Ja paralēls staru kūlis pēc laušanas lēcā izkliedējas, tad lēca ir izkliedētājlēca. Izkliedetajlēcas parasti attēlo (6. zīm.).…