Sūdzēšanās par mūsu “nesakārtoto likumdošanu” pamatojas uz priekšstatu, ka iespējams visus dzīves gadījumus noregulēt ar tiesību normām, iestrādājot to risinājumus normu tekstos. Tad cilvēkam būtu pavisam vienkārši:vajadzētu tikai atšķirt attiecīgo pantu un tur būtu skaidri un gaiši pateikts, kā viņam konkrētajā gadījumā rīkoties. Nevienas valsts tiesību sistēma nav perfekti “sakārtota”. No šīs ilūzijas mums būtu jāatsakās . Arī tad, ja Latvijā būtu likums ar miljons pantiem, kur sīki un smalki tiešā tekstā noteikts, kā rīkoties katrā iespējamā gadījumā, nākamajā dienā pēc likuma spēkā stāšanās atradīsies jauns gadījums, kurš likuma tekstā nebūs noteikts. …
