Krimināltiesību sevišķā daļa

11.1. Jēdziens un objektīvās puses raksturojums

Izvarošana ir dzimumsakari, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli. Atbildība par izvarošanu paredzēta Krimināllikuma 159.pantā, Definējumā ietverts objektīvās puses raksturojums.

Izvarošana ir NN, kurš vērsts pret sievietes dzimumbrīvību, bet ja cietusī ir mazgadīga vai nepilngadīga persona – tiek apdraudēta viņas dzimumneaizskaramība, normāla fiziska un garīga attīstība; formāls sastāvs, pabeigts ar dzimumakta uzsākšanas brīdi. Kā papildus tiešais objekts var būt cietušās veselība, izvarošana tāpat vienmēr ir saistīta ar cietušās goda un cieņas aizskārumu.

No objektīvās puses, (izvarošana 1.d.-smags N; 2.3.d.-sevišķi smags N.) ir aktīva rīcība, kad vīrietis stājas dzimumsakaros ar sievieti pret viņas gribu vai bez viņas ziņas, pārvarot cietušās pretošanos ar vardarbību, draudiem vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli.


Ar vardarbību jāsaprot tāda fiziska vai psihiska cietušās ietekmēšana, kuras rezultātā tai tiek nodarītas morālas ciešanas, fiziskas sāpes vai dažāda smaguma miesas bojājumi.

Vardarbība var būt saistīta :
Fizisku sāpju nodarīšanu, miesas bojājumu nodarīšanu
Nesaistīta ar fizisku sāpju nodarīšanu – sasien, ieslēdz utml.

Ar draudiem jāsaprot mutiski vai citādā veidā izteikta cietušās personas iebaidīšana nenovēršami pielietot vardarbību pret viņu pašu vai viņai tuviem cilvēkiem, par kuriem atzīstami ne tikai ģimenes locekļi (bērni, taj.ā skaitā arī adoptētie, vecāki, adoptētāji, brāļi un māsas, vectēvs un vecmāte, mazbērni, kā arī laulātais), bet arī citas personas, kurām ir dārga cietušās dzīvība un veselība (piemēram, līgavainis, brālēns, māsīca, svainis u. tml.). Draudiem jābūt reāliem.…