Tiesību pirmsākumi meklējami ap 4000 gadus senā pagātne, taču joprojām nav vienotas definīcijas, kas ir tiesības. N.Horns tiesības definē kā valsts garantēto vispārīgo normu kopumu cilvēku kopdzīves regulēšanai un starp cilvēkiem radušos konfliktu atrisināšanai ar nolēmumu palīdzību1 , savukārt J.Neimanis tiesības definē kā organizatorisku instrumentu, ar kura palīdzību tiek kārtota un organizēta sabiedriskā dzīve. 2 Tiesības ir kā ceļvedis dažādu situāciju risināšanā. Tās ir mehānisms, kas nodrošina valsts un sabiedrības labklājību.
Tiesību galvenais mērķis ir taisnīgums, bet tās sevī ietver arī patiesību, vienlīdzību, brīvību un tml. Tādejādi, manuprāt, tiesības ir arī sava ziņā neatkarīgas, bet tomēr jāatzīst, ka ir sasaistītas ar esošo politisko situāciju un ekonomisko attīstību. Tiesības pasargā ikvienu no mums - tiesības uz īpašumu aizsargā mūsu īpašumu, tiesības uz brīvību aizsargā mūsu brīvību, tātad, ja nebūtu tiesību, kas aizsargātu?
Tiesības ir nepieciešamas, lai kalpotu visiem bez izņēmuma (tajā skaitā arī uz mūžu ieslodzītajiem), nodrošinātu sabiedrības organizētību, kārtību sabiedrībā, kā arī atrisinātu sociālos konfliktus un pretrunas.
…
