Komunistiskās partijas manifestā sabiedrība netiek apskatīta kā kopums, bet gan vairāk kā šķiru cīņa – kā cīņa starp buržuāziju un proletariātu. Engelss par galveno tēzi atzīst Marksa teikto, ka „ikvienā vēstures laikmetā dominējošais ekonomiskās ražošanas un maiņas veids un no tā nenovēršami izrietošā sabiedrības struktūra veido pamatu, uz kura ir izveidojusies un uz kura balstoties var vienīgi tikt izskaidrota šā laikmeta politiskā un intelektuālā vēsture; ka tādējādi visa cilvēces vēsture ir bijusi šķiru cīņas vēsture, cīņas starp ekspluatētājiem un ekspluatējamajiem, starp valdošo un apspiesto šķiru; ka šo šķiru cīņas vēsture, pakāpeniski attīstīdamās, tagad nonākusi līdz tai pakāpei, kad ekspluatējamā un apspiestā šķira – proletariāts – nevar atbrīvoties no ekspluatējošās un valdošās šķiras – buržuāzijas – jūga, neatbrīvojot tai pašā laikā un reiz par visām reizēm visu sabiedrību no jebkādas ekspluatācijas, apspiešanas un sašķelšanās šķirās, un no šķiru cīņas”.…
