Senās Romas vēsture aptver gandrīz divpadsmit gadsimtus – no 8.gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5.gadsimtam. Mums Roma atstājusi bagātu kultūrvēsturisku mantojumu. Pasaules kultūras dārgumu krātuvē atrodas Vergilija, Horācija un Ovidija literārie sacerējumi, Līvija un Tacita darbi par vēsturi, Lukrēcija filozofiskie apcerējumi, Cicerona oratora mākslas paraugi, Petronija un Juvenāla lieliskās satīras.
Romiešu literatūras pirmsākumi meklējami 3.gadsimtā pirms mūsu ēras. Romiešu literatūra tika sarakstīta latīņu valodā. Laikā, kad tā tapa, Grieķija jau bija aizvadījusi klasikas laikmetu. Nenoliedzami, ka grieķu literatūra, līdzīgi kā citas mākslas, kalpoja romiešiem par paraugu.
Pirmie literārie sacerējumi bija dažādas kulta rituālu dziesmas, nelieli episka rakstura dziedājumi, joku dziesmas, hronikālas piezīmes (annāles), juridiska rakstura sacerējumi. Pirmie autori centās apgūt grieķu literatūru un iepazīstināt romiešus ar tās senākajiem žanriem. Piemēram, brīvlaistais grieķu vergs Līvijs Andronīks atdzejoja latīņu valodā „Odiseju”, tulkoja un romiešu gaumei piemēroja grieķu komēdijas.…
