Ievads
Problēma – Sociālās palīdzības organizatora darbs ir morāli grūts un sarežģīts uzdevums. Gadu gaitā klientos ir izstrādājies savs aizsardzības mehānisms – viņi labprātīgi nevēlas ielaist savās dzīvēs svešus cilvēkus, jo netic, ka kāds varētu palīdzēt viņu problēmās. Ir arī fiziski agresīvi klienti. Sociālās palīdzības organizatori, sākot apgūt savu profesiju, tiek informēti par amata grūtībām un problēmām ar kādām nāksies saskarties, tomēr nevar izstāstīt cik šis darbs ir grūts. Arī materiāli darbinieki netiek pietiekami atlīdzināti. Tādēļ tiek darīts viss iespējamais, lai atvieglotu organizatoru darbu un uzlabotu to, papildus motivētu darbiniekus.
Pētījuma objekts - Divdesmit Rīgas Kurzemes rajona sociālā dienesta darbinieces – sociālās palīdzības organizatores.
Pētījuma priekšmets – Ikdienā, saskaroties ar klientu problēmām, sociālās palīdzības organizatori redz dzīves pabērnu – invalīdu, pensionāru, garīgi slimu, dažādi atkarīgu cilvēku – dzīves aspektus. Regulāri sakaroties ar šādām problēmām, jebkurš cilvēks var nonākt depresijā un zaudēt dzīves prieku, jo rodas sajūta, ka šiem cilvēkiem palīdzēt nav iespējams.
…
