• Liecinieka un cietušā pratināšana. Psiholoģiskie aspekti

     

    Eseja2 Psiholoģija

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Eseja 'Liecinieka un cietušā pratināšana. Psiholoģiskie aspekti ', 1.
  • Eseja 'Liecinieka un cietušā pratināšana. Psiholoģiskie aspekti ', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir informācijas iegūšana no pratināmās personas. Tātad varu noskaidrot pratināšanas jēdzienu- pratināšana - , kurā policijas darbinieks, prokurors vai tiesnesis oficiāli sarunājas ar personu, kas zina informāciju par lietai nozīmīgiem faktiem, lai personīgi uztvertu to un, fiksējot likumā paredzētajā formā, pārvērstu par pierādījumu.
Es savā darbā izvēlos liecinieka un cietušā pratināšanu. Kā jau kriminālprocesa likums nosaka, pratināšanas subjekts - izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir pilnvaras veikt pratināšanu. Pratināšanas objekts - ikviena persona, ja vien viņai var būt zināma izmeklējamā lietā nozīmīga informācija. Pratināšanas pamats – pastāvošā iespēja, ka pratināmajai personai varētu būt zināma kriminālprocesam nozīmīga informācija. Pratināšanas mērķis - personīgi uztvert pratināmajam zināmo informāciju un, fiksējot to
kriminālprocesa likumā noteiktā formā, pārvērst par pierādījumu. Parasti policijas darbinieki uzdod jautājumus; Kā tad pareizi ir jāpratina cietušie un liecinieki? Kāda pieeja būtu vislabvēlīgākā pratināšanā, lai iegūtu nepieciešamo informāciju? Kādi būtu specifiskie paņēmieni pratināšanā?

Atlants