Tiešsaistes komunikāciju līdzekļu izmantošana arī palielina alternatīvā medija saikni ar saviem lasītājiem un iespēju saņemt „feedback” – tie var būt gan komentāri, gan e-pasti, gan citu mediju ziņas. Tā rezultātā alternatīvā medija autoru sāk ietekmēt lasītāji.
Kādreiz neatkarīgie reportieri rakstīja tieši, personiski, uzsverot savu neatkarību no organizatoriskiem vai administratīviem ierobežojumiem – aspektiem, kuri pēc reportieru domām aizķēra lasītājus, turklāt lasītāji veidoja viņu reportāžas, uzdodot jautājumus vai ieteikumus. Un, lai cik negribīgi daži no mums to nevēlās atzīt – alternatīvs tādā veidā ar laiku kļūst par plašpatēriņu.
Var secināt, ka alternatīvie mediji drīzāk ilustrē cilvēku protestu pret plašpatēriņa mediju attālinātību, ziņojuma kontroli un piesaisti konkrētai mērķauditorijai. Šie alternatīvie mediji ir kā vēlme būt saistītam ar mediju un piedalīties ziņu veidošanas, tapšanas procesā. Un tā šis process turpinās – „plašpatēriņa medijs – alternatīvais medijs – jauna plašpatēriņa medija aizmetņi”.
…
