Secinājumi
1. Tiesību kodolu veido normu kopums, kas nosaka saskanīgu tiesisku kārtību un jebkuras tiesību sistēmas pamatelementi ir normas.
2. Sociāla norma – relatīvi konkrēts un loģiski pilnīgs pamatatzinums, noteikums, paraugs, ar kura palīdzību tiek regulētas attiecības cilvēku (individuālo un kolektīvo subjektu) starpā.
3. Sociālās normas ir cilvēces izziņas produkts, kas ir fiksēts informatīvā (kognitīvā) veidā par pagātnes un tagadnes racionālākajām uzvedības un darbības formām, kas ir iesakņojušās prakse un virza cilvēkus pa visoptimālāko ceļu uz produktīvu un sociāli noderīgu rezultātu iegūšanu.
4. Sociālās normas ir svarīgākais sociālās regulācijas līdzeklis.
5. Tiesību normas – vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī (piešķir) tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību.
6. Normas elementiem jābūt savstarpēji saistītiem, jo bez hipotēzes tiesību norma ir bezjēdzīga, bez dispozīcijas tā nav iedomājama, bez sankcijas norma ir bezspēcīga.
7. Sankcija faktiski ir jauna norma (aizsargājošā), kas ir uzvedības noteikums pret tiesību pārkāpēju piespiedu līdzekļus piemērojošai valsts institūcijai.
Ieteikumi
Lai veiksmīgi tiktu pielietotas tiesību normas ir nepieciešams tās izprast un pielietot noteiktajā situācijā. Tiesību normu ievērošanai ir jābūt pozitīvam tiesiskam regulējumam. Juristam ir jāprot izskaidrot tiesību normas iespējamo vārdisko jēgu. Jurista praksē jāizmanto pareizs tiesību normu pielietojumu.
…
Gadsimtu laikā cilvēku vērtību, tradīciju, apziņu, morāles un noteikumu rezultātā veidojās pieņēmumi, apziņas un mērauklas par tiesību un pienākumu ieviešanu un piemērošanu, kā rezultātā veidojās regulatīvais spēks ar vienu mērķi - veicināt sabiedrībā ierobežotu brīvību, uzlikt pēc iespējas noteiktus rāmjus cilvēku darbībā, brīvības izpausmē un paredzēt atbildību par nodarītām darbībām. Tiesības ir viena no vēsturiskākajām sabiedrības vadības svirām.
