Ģimene, par kuru rakstīšu, ir man pazīstama jau gadus deviņus, bet ar ģimenes “galvu” iepazinos trīspadsmit gadus atpakaļ kādā vasaras nometnē, no tā laika mēs sarakstāmies, dalāmies ar domām un pieredzi.
Savā darbā mēģināšu apskatīt izvēlētās ģimenes situāciju no dažādiem aspektiem: vēsturiskā (paaudžu), attieksmju, saskarsmes, attiecību u.tt.
Lai situācija būtu saprotamāka, jāsaka, ka ģimenes locekļi ir norvēģi, kas dzīvo un aug savā valstī.
Fakti ir šādi: Ulla un Ingrid (vārdi ir izmainīti) ir divi pedagogi kuriem ir arī muzikālā izglītība, kādreiz bija diezgan liels kopīgu interešu loks. Tagad laulībā aug 4 puiši: Jans – 7.9 gadi. Davids – 5.6 gadi, Tore – 2.5 gadi un Samuels – 1.3 gadi. Uz doto brīdi pāris ir jau gadu kā oficiāli šķīries. Bērnu audzināšanā katram ir tiesības piedalīties 50%x50%. Šķiršanās iniciatore bija sieva.
Laikam, jāatkāpjas vienu paaudzi atpakaļ, lai vismaz mēģinātu kaut ko saprast notiekošajā.
Vairāk es zinu par Ullas vecāku ģimeni. Ullas tēvam un mātei pašlaik ir 75 un 76 gadi, laulībā ir dzimusi 3 bērni, Ulla jaunākais, pie tam – ar ļoti lielu starpību starp otro brāli un viņu (~12/13 gadi). Abi vecāki bērnībā ir pārdzīvojusi Otro pasaules karu, ne tik baisi kā lielākajā daļā Krievijas u.c. Eiropas valstīs, bet okupācijas laikus un kara gūstekņus atceras spilgti. Ullas tēva vecāki diezgan agri bija miruši un viņš uzauga bērnu namā, viņam ir pedagoģiskā izglītība, visu mūžu ir nostrādājis skolā. Ullas mātei bērnības stāsts arī nav viegls, varbūt pat vairāk traumējošs. …
