„Vecvārdiem kopumā ir diezgan plašas stilistiskas funkcijas. Tos izmanto gan senatnīga kolorīta radīšanas darbos, kuros atspoguļots noteikts vēsturisks laikmets, gan personāža valodas raksturošanai, gan svinīguma pastiprināšanai dzejā,” tā savā grāmatā „Latviešu leksikoloģija” raksta Alise Laua.
Var piekrist A. Lauai, ka vecvārdiem ir plašas stilistiskas funkcijas. Ar vecvārdu palīdzību mēs varam ieskatīties senatnē. Mūsdienu rakstnieku daiļdarbos pārsvarā tiek lietoti jaunvārdi, aizguvumi un citu vārdu krājumu vārdi, taču tiek piemirsts par vecvārdiem.Vecvārdi ir daļa no mūsu kultūras, un tikai ar vecvārdu palīdzību mēs varam attēlot senatni daiļdarbos.
Vecvārdi un citi arhaiski elementi prasmīgi izmantoti Annas Brigaderes daiļdarbā „Anneles stāsti”. Tieši ar vecvārdu palīdzību mēs varam raksturot personāža valodu, redzēt noteikto vēsturisko laikmetu.
Latviešu literatūras klasiķes A. Brigaderes daiļdarbi allaž sagādā lielu māksliniecisko baudījumu, vienlaikus risinot nopietnas pārdomas par cilvēka dzīves jēgu. Tieši rakstnieces interesantā valoda spēj sniegt mums šo emocionālo baudījumu, jo tā ir piesātināta ar vecvārdiem, apvidvārdiem.
Jācer, ka vecvārdi atkal atgriezīsies aktīvajā vārdu krājuma un kļūs par tā sastāvdaļu.…
