-
Procesoru ražotāju tehnoloģijas, sākot ar 1995.gadu
2000. - 2010. g.
Mūsdienās ar pesonālo datoru procesora izstrādi nodarbojas galvenokārt Intel un Amd, starp kuriem valda sīva konkurence.
Procesorā izstrādē ir parādījies, kāda datortehnikas giganta INTEL darbinieka Gordona Mūra likums, ka apmēram ik divus gadus tranzistoru skaits uz procesora virsmas dubultojas. Šis likums mūsdienās tiek interpretēts arī citās jomās, bet Gordonam Mūram par tranzistoru skaitu uz procesoriem ir taisnība. Pat līdz šim laikam, kad jau ir sasniegti tranzistoru skaita griesti.
Šajā darbā tiks stāstīts par personālo datoru procesoriem, kas tika izveidoti sākot ar 1995. gadu.
Šajā laikaposmā, sākot no 1995.gada līdz mūsdienām, pasaule ir gājusi cauri četriem dažādiem procesoru attīstības posmiem jeb paaudzēm. Sākot ar 1995.gadu sākās ceturtā paaudze un šobrīd procesoru izveidei jau rit astotā paaudze.
Pēdējais procesors, kurš pabeidza ceturto procesoru paaudzi, bija AMD ražotais procesors AMD 5x86. Šis procesors iznāca 1995.gadā. Šā procesora takts frekvence bija 133Mhz un tam bija pirmā līmeņa 16Kb kešatmiņa un tas saturēja x86 instrukciju komplektus. Šis procesors tika taisīts uz 0.35 mikronu jeb 350 nanometru tehnoloģijas un tam bija apmēram 4 miljoni tranzistoru uz procesora virsmas. Šī tehnoloģija attiecas uz tranzistoru skaitu uz procesora virsmas.
…
Katrā elektroniskā ierīcē, piemēram, mājas datoros, dažādās video un audio ierīcēs u.t.t., ir sastopams komponente, kura vada ierīci un liek izpildīt tai noteiktas darbības. Tas ir procesors – jeb CPU. Kas ir šis procesors un ko tas dara? Procesors (Processor) ir datu apstrādes sistēmas apakšsistēma, kas apstrādā ievades informāciju pēc tam, kad ievades apakšsistēma to ir pārkodējusi datos. Ar procesora palīdzību tiek veiktas visas darbības pēc iepriekš sastādītas instrukcijas. Galvenie raksturlielumi kā iedala procesorus ir – vienkodola un vairāku kodolu procesori, to takts frekvence, kešatmiņas lielums un konveijera dziļums.
