1. Investīciju raksturojums
Investīcijas var iedalīt privātās, valsts un starptautisko organizāciju investīcijās. Ar privāto kapitālu saprot iedzīvotāju ietaupījumus un privātuzņēmēju uzkrājumus. Privātkapitāls pārvēršas investīcijās ar to brīdi, kad to iegulda kādā pasākumā, kurš kapitāla turētājam dod peļņu. Iedzīvotāju noguldījumi pārvēršas investīcijās divējādi: bez starpnieka, t.i., iegulda nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā un ar starpnieku, ja nauda tiek noguldīta bankā. Valsts investīcijas ir līdzekļu ieguldījums no valsts budžeta, tas nozīmē, ka iepriekš jābūt jau gatavai programmai un izstrādātam plānam, kas paredz budžeta līdzekļu novirzīšanu konkrētajām nozarēm. Kā trešo investīciju avotu var minēt ārvalstu tiešās investīcijas no starptautiskajām organizācijām.
Investoru vislielākā interese ir, ieguldot kapitālu, gūt iespējami augstāku ieguldītā kapitāla rentabilitāti. Tikai un vienīgi iespējamā peļņa ir galvenais stimuls ieguldītājiem. Jebkurš investors grib iegūt pēc iespējas lielāku atdevi par katru ieguldīto naudas vienību. Tāpēc pirms katras investīcijas nepieciešama detalizēta investīcijas analīze un programma, jo investoram vispirms jāizlemj, ko viņš grib panākt. Uz investīciju ienesīgumu lielu iespaidu atstāj tāds riska faktors kā inflācija. Tā augstas inflācijas apstākļos banku kontu depozītu likmes, kā arī akciju dividendes krītas.
Turpmākajos gados ir sagaidāma ekonomiskās aktivitātes palielināšanās Latvijā. Tautsaimniecības attīstības tempus noteiks tas, cik ātri izdosies sakārtot uzņēmējdarbības vidi un rādīt apstākļus investīciju veicināšanai, kā arī eksporta tirgus paplašināšanai.
2000.gada februārī Latvijā tika pieņemts rūpnieciskās politikas darbības plāns.
…
