-
Cilvēku resursu vadība kā pamats organizācijas ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai
Darba ņēmējs ir tas, kas atkarībā no savām spējām iegūst darbu organizācijā. Personālu veido cilvēki ar savu darbu, cerībām, mērķiem, vajadzībām un problēmām organizācijā. Cilvēks (personāla sastāvdaļa) ir:
– darba nesējs – līdzstrādnieks nosaka vai iekārto darbus, nosaka to saimniecisko efektivitāti. No šī viedokļa personāls ir kā ražošanas faktors.
– motivēts indivīds – līdzstrādnieks, kam ir kaut kādi motīvi, un viņš sasniedz noteiktus mērķus. Būtiski, ka darba devējam un ņēmējam šiem mērķiem ir jāsakrīt. Ja sāk veidoties atšķirības mērķu izpratnē, tad var rasties problēmas starp darba devēju un darba ņēmēju.
– koalīcijas partneris – līdzdalībnieks dažādos grupējumos (arodbiedrībās, darba grupās, hierarhijās, neformālās grupās), tāpēc viņš pārstāv vismaz daļu no grupas interesēm un jūtas kā grupas līdzdalībnieks.
– atbildības nesējs – līdzstrādniekam jebkurā organizācijā lielākā vai mazākā mērā jāuzņemas atbildība, kas būtiski ietekmē ikvienas organizācijas darba kvalitāti.
– izmaksu izraisītājs – darbiniekam pienākas atlīdzība. Šī atlīdzība un spējas būtiski ietekmē katras organizācijas saimniecisko darbību.
Katras organizācijas uzdevums ir saimniekot mērķtiecīgi. Tas attiecas arī uz līdzstrādniekiem. Cilvēka darbs ir vērtība, kas jāizmanto efektīvi un saimnieciski.
…
Ievads darba resursu vadībā. Cilvēku resursu vadība kā pamats organizācijas ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai Kāda ir darba resursu vadības būtība un uzdevumi? Autore uzskata, ka, lai saprastu darba resursu vadības būtību un uzdevumus, ir jānodefinē, kas ir darba resurss. Darba resurss – cilvēks, darbinieks uzņēmumā, organizācijā. Personāls sastāv no darba resursa – cilvēkiem, darbiniekiem. Personāla vadīšanā (darba resursu vadīšanā) ietilpst organizācijas politika un procedūras, ko veic, lai piesaistītu, mācītu un noturētu organizācijās labus darbiniekus. Personāla vadīšanu var traktēt divējādi: – funkcionāli – personāla vadīšana kā funkcija, kuras uzdevumi ir cilvēka potenciālās enerģijas realizēšana saimniecisko panākumu veidā. – institucionāli – personāla vadīšana kā institūcija organizatoriskajā sfērā, kas specializējas uz personāla saimniecisko uzdevumu ievērošanu un izpildi. Kā institucionāls dienests personāla saimniecība atrodas organizācijas pašā centrā attiecībā pret citiem dienestiem. Personāla vadīšana ir zinātne, kuras izziņas priekšmets ir līdzstrādnieku personālā vadība organizācijā, ar mērķi izskaidrot, atveidot un prognozēt vadības objekta izturēšanās veidu. Personāla vadīšanas galvenais uzdevums ir veidot attiecības starp organizāciju un personālu tā, lai respektētu un saskaņotu abu pušu intereses.
