-
Iztēle, uztvere, atmiņa un to izmaiņas vecumā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Iztēle | 3 |
| 2. | Uztvere | 4 |
| 3. | Atmiņa | 5 |
| 4. | Uztveres un atmiņas īpatnības veciem cilvēkiem | 6 |
| Nobeigums | 8 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
Ievads
Ir lietas, kas mums šķiet pašsaprotamas, mēs par tām ikdienā neaizdomājamies, un tikai tad, kad kaut ko zaudējam, apzināmies tā vērtību. Mums ir dotas nenovērtējamas spējas, ko sauc par sajūtām, un mūsu smadzenēs uz šo sajūtu bāzes notiek sarežģīti un unikāli procesi. Sajūtas ir pirmais, kas cilvēkam ir dots, ierodoties šajā pasaulē, un pavada visu dzīvi, un tās ir redze, dzirde, oža, garša, tauste. Šīm sajūtām ir pašām sava “pierakstu” sistēma un atmiņas par to, kas tieši tiek pieredzēts caur sajūtām vai tas, ko esam iemācījušies pēc citu stāstītā, tiek noglabāts iekšējā vārdu krājumā. Jebkuras cilvēka darbības neatņemami komponenti ir psihiskie procesi, tādi kā uztvere, uzmanība, iztēle, atmiņa, domāšana, runa. Bez iekšējiem psihiskiem procesiem, kas rosina izzināt un pētīt, netiktu realizēta ne uzvedība, ne jebkāda darbība. Cilvēka spēju atspoguļot pasauli un pārvērst šo atspulgu savās domās, pārdzīvojumos vai rīcībā īsumā varētu nosaukt par cilvēka psiholoģisko “es”. Šīs spējas sastāvdaļas ir domāšana, atmiņa, iztēle, uztvere un sajūtas, kas ir izziņas pamats, emocijas un jūtas, ko paužam pārdzīvojumos un rīcība kā gribas izpausme. Bet tas viss funkcionē tikai pateicoties bioloģiskajam cilvēkam, konkrētāk, smadzenēm.
Iztēle
Kas tad ir iztēle? Hinduisti uzskata, ka iztēle ir vēstnesis no kāda augstāka realitātes līmeņa, Vecās Derības pravieši – ka tā ir Dieva uzruna caur sapņiem un vīzijā, Z.Freids uzskata, ka iztēle ir primitīvs primārā procesa domāšanas veids, Arieti – ka tā ir maģiskās sintēzes – kreativitātes sastāvdaļa. (5.) Pēc vienas no definīcijām iztēle ir spēja prātā reproducēt iepriekšējo uztveres pieredzi, kad objekti nav sajūtām pieejami, kā arī spēja kombinēt sajūtās esošos tēlus jaunās formās. Tēls ir iztēles radītais produkts; tādejādi tēls ir atmiņā atsauktā sajūtu pieredze bez sākotnējā stimula. Iztēle izmanto sajūtas un uztveri, informāciju, kas tajos nonākusi caur sajūtu orgāniem. Vienkārši skaidrojot - iztēle ir uztvere, kam nav ārējā stimula. Šāds stimuls ir varējis būt kaut kad pagātnē, bet tas neeksistē tagad. Iztēle var parādīties jebkurā no pieciem sensorās modalitātes veidiem: to var uztvert vizuāli, ar dzirdi, kustībām, smaržu vai garšu. Vairumam cilvēku spēcīgākā ir redzes uztvere, tāpēc visbiežāk iztēle parādās vizuāli.
…
Ir lietas, kas mums šķiet pašsaprotamas, mēs par tām ikdienā neaizdomājamies, un tikai tad, kad kaut ko zaudējam, apzināmies tā vērtību. Pie tām pieder spēja sajust, uztvert, atcerēties. Kas tad ir iztēle? Hinduisti uzskata, ka iztēle ir vēstnesis no kāda augstāka realitātes līmeņa, Vecās Derības pravieši – ka tā ir Dieva uzruna caur sapņiem un vīzijā, Z.Freids uzskata, ka iztēle ir primitīvs primārā procesa domāšanas veids, Arieti – ka tā ir maģiskās sintēzes – kreativitātes sastāvdaļa. (5.)Uztvere ir jutekliskās izziņas process, kas atspoguļo priekšmetu īpašības. Sajūtas un uztvere ir vienota jutekliskās izziņas procesa posmi, kas nesaraujami saistīti viens ar otru, un tai pašā laikā tiem ir kvalitatīvas atšķirības.Atmiņa ir spēja saglabāt un atcerēties iepriekšējo pieredzi. Atmiņa savieno pagātni, tagadni, nākotni un ir zināšanu uzkrāšanas pamats. Vistrauslākā ir prospektīvā atmiņa. Veciem cilvēkiem visātrāk piemirstas, ko viņi plānojuši darīt. Visnoturīgākā ir procedurālā jeb kustību atmiņa, ar to vislabāk sākt atjaunot atmiņu. Ieliekot rokā darbarīku, parasti roka pati zina, kas jādara.
