Secinājumi
Valsts ir sabiedrības teritoriāli pilsonisku kopību, kas ar publiskās varas mehānismu un speciālu piespiešanas aparātu nodrošina pastāvošo valsts un sabiedrisko iekārtu, indivīdu un sabiedrības eksistenci un tautas suverenitāti. Katrai valstij ir savi konkrēti uzdevumi un funkcijas, kurus valdībai ir nepieciešams pildīt.
Tirgus sistēma spēj nodrošināt efektīvu ražošanu, efektīvu resursu izmantošanu, tā nodrošina daudzus stimulus cilvēka ekonomiskai rīcībai, tomēr, arī tirgus sistēmai ir nepilnības, piemēram, tirgus sistēma nodrošina privāto preču ražošanu, bet nenodrošina sabiedrisko preču ražošanu, tirgus sistēma nespēj novērst negatīvas ārējās ietekmes, tā nenodrošina pilnīgu informāciju, nenodrošina pilnīgu konkurenci, nevienmērīgi sadala ienākumus, kā arī nespēj nodrošināt visiem darbu. Šīs tirgus nepilnības spēj labot un novērst tikai valsts.
Valstis izstrādā savu ekonomisko politiku, lai atrisinātu pamatproblēmu: panāktu stabilu, līdzsvarotu ekonomikas attīstību un maksimāli racionāli izmantotu ierobežotos resursus. Lai to realizētu valsts sektors izvirza sev makroekonomiskos mērķus.
Latvijā darbojas jauktā ekonomiskā sistēma, kurā piedalās gan tirgus mehānisms, gan valsts sektora regulējoša loma.
Latvija ir izstrādājusi pasākumu mērķu grafiku ar ideju palielināt uzņēmējdarbības konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, kā arī nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos.
…
Valsts loma bija un ir atšķirīga dažādos politiskajos režīmos. Totalitārajā un autoritārajā režīmā valsts stipri regulē tirgus attiecības, savukārt liberālisma un demokrātiskajā režīmā valsts īpaši neiejaucas ekonomikā. Valsts loma komandekonomikas, brīvā tirgus un jauktā ekonomiskajā sistēmā arī ir atšķirīga. Valsts loma atšķiras katrā valstī, neatkarīgi no politiskajiem režīmiem un ekonomiskajām sistēmām, jo ne visās ir vienāda iedzīvotāju sociālā apziņa un morālās normas, kā arī dažāda atšķirība starp iedzīvotāju sociālajiem slāņiem. Valsts pilda dažādas funkcijas, un ir skaidrs, ka mūsdienu ekonomika nav iespējama bez valsts iejaukšanās. Tomēr vēl joprojām pastāv strīdi par valsts sektora iejaukšanos ekonomikā, par valsts regulējošām politikām un par valsts ietekmi.
