-
Treneru dilemma - dopings
Referāts3 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Ķīmija, Sports
Visos sporta veidos ir skaidri izteikts mērķis - uzvarēt, ievērojot noteikumus. ASV sporta ētikas speciālistu izstrādātajā „Treneru ētikas kodeksā” norādītas treneru ētiskās pamatprasības, kurā pamatots šis mērķis. Kodeksa 6.punkts skan šādi:
„Trenerim jādara viss, lai sportisti nelietotu narkotikas un citas aizliektas vielas un neveiktu nelikumīgas darbības. Trenerim ir jārāda piemērs, treniņos jāstāsta par aizliegto vielu nevēlamajiem efektiem”.
Sporta ētikas pamatprincipi jāņem vērā visos aspektos, kas saistīti ar treneru un sportistu izturēšanos. Jebkurai sporta darbībai, ko var vērtēt par tādiem morāles principa kritērijiem, kā godīgums, respekts, atbildība, taisnīgums, rūpes par sportistu, savstarpējā sadarbība ir ētiska nozīme.
Latvijas sporta likuma 3.pants paredz- godīgas spēles princips, kas nosaka, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību.
Savukārt atlēta pienākums ir ievērot Starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikums, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Antidopinga konvencijas noteikumus, kā arī normatīvos aktus.
…
Dopings ir pasaulē pazīstams jau kopš 3.g.p.m.ē. Grieķu antīkajās Olimpiskajās spēlēs, kur spēju uzlabošanai izmantoja ar asinīm piesūcinātu maizi, buļļu sēkliniekus un dažādas sēnes ar stimulējošu iedarbību. Zinātniskie un medicīniskie atklājumi dopingam ir palīdzējuši augt un attīstīties. Dopingu var definēt šādi: Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) aizliegto vielu (stimulatori, narkotikas, anaboliskie preparāti) un metožu (asins dopings, gēnu dopings) lietošana, kas stimulē organisma darbību un mākslīgi sekmē sportista sniegumus.