Pastāv teiciens: ”Gadā ir tikai divas dienas, kurās mēs neko nevaram iesākt. Viena ir vakardiena un otra - rītdiena. Tādējādi šodien ir īstā diena, lai mīlētu, ticētu, darītu un, galvenokārt - dzīvotu!” Es piekrītu šim teicienam, uzskatu, ka jāizmanto to, ko sniedz katra diena, jo tas ir laiks, kad mēs patiesi dzīvojam.
Esmu novērojis, ka cilvēki nenovērtē šodienu, viņi domās ir kaut kur citur, tādējādi bieži vien atsakās kaut ko darīt, kas var likties aizvainojoši apkārtējiem. Tomēr nedrīkst apvainoties, ir jāizprot, ka cilvēki ir atšķirīgi. Mēs esam orientēti saistībā ar laika uztveri dažādi- vai nu uz nākotni, tagadni, vai pagātni. Ir cilvēki, kuri spēj domāt galvenokārt par pagātni, cik agrāk bija labi, ka tagad ir sliktāk, tādējādi šodiena viņiem nepatīk, viņi labprāt atgrieztos pagātnē. Un cilvēki, kas tieši rītdienu uzskata par savu lielo iespēju, tāpat kā iepriekšminētie, iespējams, zaudē šodienu.…
