Uzņēmuma vadība parasti vēlas zināt ne tikai peļņu, kādu varētu iegūt, ja tiktu sasniegts plānotais ražošanas apjoms, bet arī tā dēvēto “nulles punktu”, kad netiek gūta ne peļņa, ne arī ciesti zaudējumi, kā arī to:
kādi pārdošanas ieņēmumi nepieciešami, lai uzņēmums neciestu zaudējumus, un kāds ir kritiskajam punktam atbilstošais pārdošanas ieņēmumu apjoms;
kāda ir pieļaujamā starpība starp faktiskajiem un budžetā paredzētajiem pārdošanas ieņēmumiem, lai nerastos zaudējumi (kāda ir pārdošanas ieņēmumu rentablā uzvija);
kāds produkcijas pārdošanas apjoms nepieciešams, lai sasniegtu vēlamo peļņu;
kā peļņu ietekmēs produkcijas pārdošanas cenas, apjoma vai izmaksu maiņa.
Šo informāciju var iegūt ar kritiskā punkta analīzi. Šo analīzi izdara, lai salīdzinātu, kā izmaksas, ieņēmumi un peļņa mainās no darbības apjoma izmaiņām.
Peļņas un zaudējumu slieksnis (kritiskais punkts) – pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem. Peļņas un zaudējuma sliekšņa aprēķina uzdevums ir noteikt to ražojamās un pārdodamās produkcijas daudzumu, kuru sasniedzot uzņēmums sāktu gūt peļņu. Šo aprēķinu veic dotajiem mainīgo un fiksēto izmaksu apjomiem. Peļņas un zaudējumu slieksni var noteikt gan grafiski, gan ar formulām. …
