Inovatīvā uzņēmējdarbība Latvijā

Lai varētu sākt runāt par inovatīvo uzņēmējdarbību iesākumā ir jāizprot inovāciju būtība, un arī jārada priekšstats par inovāciju rašanās pirmsākumiem.
Inovācijas teorijas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta pirmajā pusē. Nozīmīgu ieguldījumu tās attīstībā devuši tādi pasaules zinātnieki kā Šumpēters, Kongratjevs u.c. Latvijā ar inovatīvās uzņēmējdarbības izpēti līdz šim nodarbojušies J. Stabulnieks, U. Osis, V. Dimza, S. Boļšakovs, A. Ābelīte, R Karnīte, T. Volkova u.c. Būtisku ieguldījumu inovatīvās darbības izpētē Latvijā, ir devis Sergejs Boļšakovs savā monogrāfijā „Inovatīvā darbība Latvijā”. Autors savā rakstā ieskicē atsevišķas kopsakarības un secinājumus, kādas ir tālākas noturīgas un stabilas ekonomikas attīstības alternatīvas, pamatojoties uz augstāk minēto autoru darbu analīzi un publikācijām masu medijos.
Augstākās attīstības tempus vairs nenosaka tradicionālie resursi – kapitāls un darbaspēks, tradicionālās industrijas tehnoloģijas, bet gan augstāko un augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars eksportā un vispār tautsaimniecībā – proti, zināšanu resursi un spēja tos komercializēt ar visaugstāko produktivitāti – tās ir inovācijas. (Inovatīvās uzņēmējdarbības attīstība — Latvijas ekonomikas attīstības nākotne, b.g.)
Vārds „inovācijas” (innovation) ir cēlies no vārda „novācijas” (novation), kas nozīmē „jauninājumi, jaunievedumi”. Taču šā viena (angļu valodā divu) burtu „piekabināšana” būtiski paplašina un izmaina pirmatnējā vārda jēgu. …