KOPSAVILKUMS
Likuma darbība cilvēka dzīvē ir ļoti svarīga, jo tādējādi mēs varam aizstāvēt sevi, pasargāt citus, novērst nepatīkamus atgadījumus vai noziedzīgus nodarījumus. Diemžēl mūsdienās ir tik daudz nepilnību un rupju kļūdu likumos, kā arī sodi, kuri nav atbilstoši izdarītajam noziedzīgajam noziegumam, ka likums var nodarīt pāri nevis palīdzēt. Manuprāt, vajadzētu parūpēties par to, lai likums būtu par taisnību un varētu ierobežot un sodīt likumpārkāpējus attiecīgā situācijā pienācīgā kārtā.
Likumi ir veidojušies jau no Romas laikiem, tāpēc arī mūsdienās ir zināmi dažādi izteicieni latīņu valodā, kas atspoguļo likuma svarīgākās īpašības, raksturo likumu, tā nozīmīgumu. Kā piemēru varētu minēt šādu latīņu teicienu: perīculum est in morā – kavēšanās saistās ar risku -, kas uzsver ekonomijas principu tiesvedībā. Es uzskatu, ka jebkuram no mums, kas iesaistās jebkāda veida darījumā, tiek nodibinātas saistības vienam pret otru likumīgā kārtā, kas ir bijis viens no teicieniem arī Senās Romas tiesvedībā – cōnsēnsū contrahitur obligātiō.
Mums katram atsevišķi ir jāpadomā par to, ko mēs darām un kā rīkojamies ikdienā un jāapsver, kas būtu jāmaina, lai vide mums apkārt kļūtu draudzīgāka. Viss sākas no mazumiņa un ar laiku pieaug, tāpēc vispirms jāmainās mums katram domās, vārdos un darbos, lai varētu izmainīt visu apkārtnotiekošo. Likums, protams, palīdz cīnīties ar „nepaklausīgajiem”, taču ne vienmēr cilvēki mainās uz labo pusi un pārdomā izdarīto.
Likumam ir spēks, tā tautā saka, bet spēks dažreiz ir pārāk liels vai mazs tur, kur tas neprasās, te nu es atkal atgriežos pie likuma nepilnībām un novecojumiem, kas sāpīgi iegriež nevainīgajiem, likuma paklausīgajiem. Mūsu valstī nav sakārtota likumdošana, tāpēc rodas tā saucamie „pārpratumi”, kas citreiz izrādās ļoti pretrunīgi ar pašu likumu.
Jāraugās ar optimisma pilnu skatienu nākotnē, cerot, ka kādreiz likumdošana mūsu valstī būs augstā līmenī un nevajadzēs uztraukties, ka likums var vērsties pret mani pilnīgi likumīgā situācijā.
Varu apgalvot to, ka šīs esejas izstrāde bija ļoti noderīga manu zināšanu paplašināšanai, un noderēs arī turpmākajā mācību procesā. Jurisprudencē Krimināllikuma jēdziens un struktūra ir viens no galvenajiem zināšanu stūrakmeņiem, kas palīdzēs turpmāk Krimināllikuma apguvē.
…
Krimināllikums ir LR Saeimas pieņemtais normatīvi tiesiskais akts, kura normas reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka, kādu valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par noziedzīgu nodarījumu, un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajām personām. Krimināllikums ir vienīgais formālais krimināltiesību avots, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikuma 1. panta 1. daļu: „Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.”
